Skaidrojums par neatkarīgiem padomes locekļiem valsts kapitālsabiedrībā

Jautājums: Kādi ir kritēriji neatkarīgam padomes loceklim valsts kapitālsabiedrībā?

Atbilde:  Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta sestajai daļai kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka vismaz puse no padomes locekļiem ir neatkarīgi un atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis attiecīgās kapitālsabiedrības vai ar to saistītas kapitālsabiedrības (atkarīgā kapitālsabiedrība, publiskas personas kapitālsabiedrības kontrolēta kapitālsabiedrība) valdes loceklis, kontrolieris, darbinieks, prokūrists vai komercpilnvarnieks, ārējais revidents, ne arī darbinieks kapitālsabiedrībā, kas veic ārējā revidenta funkcijas kapitālsabiedrībā, kurā pilda padomes locekļa amatu;

2) padomes loceklis vai tā ģimenes locekļi (laulātais, bērni, vecāki) nesaņem un pēdējo triju gadu laikā nav saņēmuši atalgojumu no attiecīgās kapitālsabiedrības vai tās atkarīgās sabiedrības, izņemot gadījumu, kad padomes loceklis saņem vai ir saņēmis atalgojumu par padomes locekļa pienākumu izpildi un atbilst pārējiem šajā daļā minētajiem neatkarīga padomes locekļa kritērijiem;

3) padomes loceklis pēc ievēlēšanas amatā attiecīgajā kapitālsabiedrībā gūst ienākumus tikai par padomes locekļa pienākumu pildīšanu;

4) padomes loceklim vai tā ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) ar attiecīgo kapitālsabiedrību pēdējo triju gadu laikā nav bijis nozīmīga apjoma darījumu ne tiešā, ne netiešā veidā, ne kā partneriem, akcionāriem vai augstākā līmeņa vadītājiem; Par nozīmīgu darījumu ir uzskatāms kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kas izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) — atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 euro.

5) padomes loceklis nav valdes locekļa amatā vai vadošā amatā citā kapitālsabiedrībā, kurai ir nozīmīga apjoma darījums (skatīt skaidrojumu iepriekšējā punktā) ar padomes locekļa pārstāvēto kapitālsabiedrību;

6) padomes loceklis pēdējo triju gadu laikā nav bijis:

a) kapitāla daļu turētāja vai tā padotības iestādes amatpersona vai darbinieks,

b) kapitāla daļu turētāja turējumā esošas kapitālsabiedrības vai tās atkarīgās kapitālsabiedrības vai mātes sabiedrības valdes loceklis,

c) pārvaldes amatpersona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ilgāk kā vienu gadu.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta desmitais punkts nosaka, ka pārvaldes amatpersona ir amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.  Ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējums aptver gan tiešo, gan pastarpināto pārvaldi, minētā norma attiecas gan uz tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām, gan arī uz atvasinātu publisku personu pārvaldes amatpersonām, arī, piemēram, pašvaldību, valsts augstskolu amatpersonām.

Jāatzīmē, ka atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrību (piemēram, pašvaldības kapitālsabiedrību) padomes locekļu neatkarības kritēriji ir definēti speciālajā normā, t.i., Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. pantā.

Lai veicinātu kapitālsabiedrības padomes locekļu objektivitāti atbilstoši labai korporatīvai praksei ir nepieciešams nodrošināt, ka daļa no kapitālsabiedrības padomes locekļiem ir neatkarīgi (skat. arī Korporatīvās pārvaldības kodekss).

Veicamās darbības, izvērtējot nepieciešamību profesionālās darbības  ierobežošanai

Publiskas personas kapitālsabiedrībām, apsverot nepieciešamību slēgt vienošanos ar darbinieku  par profesionālās darbības ierobežojumu, nepieciešams veikt izvērtējumu, pamatojot vienošanās objektīvo nepieciešamību un tās nosacījumus, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par publisku personu kapitālsabiedrību darbinieku profesionālās darbības ierobežojumiem pēc amata pilnvaru izbeigšanās” norādītajam secīgo darbību kopumam.

Valdes un padomes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un tā pabalstu

Jautājums: Vai publiskas personas, publiski privātas personas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu un atvaļinājuma pabalstu?

Atbilde: Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam ar valdes un padomes locekļiem slēdz pilnvarojuma līgumu par valdes vai padomes locekļa pienākumu izpildi.

Darba līgums un pilnvarojuma līgums juridiski ir atšķirīgi līgumi, un no tiem līdzējiem izriet atšķirīgi pienākumi un tiesības, kā arī piemērojamās tiesību normas. Pilnvarojuma līguma saturu neregulē Darba likums, tādēļ pilnvarojuma līgumā nevar noteikt (pielīgt) atvaļinājumu valdes loceklim, pamatojoties uz Darba likumu.  Taču, lai ievērotu Satversmē un Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nostiprinātās tiesības ne tikai uz darbu, bet arī uz atpūtu, valdes locekļiem ir tiesības vienoties un iekļaut pilnvarojuma līgumā noteikta skaita atpūtas dienas kalendāra gada laikā, t.i., attaisnotu prombūtni.

Atpūta ir nepieciešama darba spēju atjaunošanai neatkarīgi no ieņemamā amata. Atšķirības pastāv veidos, kā tiek organizēta atpūta, un tas ir saistīts ar ieņemamo amatu un no tā izrietošajām tiesiskajām attiecībām. Jāņem verā, ka valdes loceklis savu amatu ieņem no iecelšanas līdz atsaukšanas brīdim, un par šo laikposmu viņš saņem pielīgto mēneša atlīdzību, jo nepārtraukti pārstāv kapitālsabiedrību (statuss, ne tikai darbība) un ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc arī gadījumā, kad valdes loceklis izmanto atpūtas dienas, viņš saņem atlīdzību, un tas nav uzskatāms par ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu Darba likuma izpratnē, uz kuru ir tiesības nodarbinātājam uz noslēgta darba līguma pamata.

Valdes locekļa tiesības saņemt pabalstu bērna piedzimšanas, tuvinieka nāves u.c. gadījumos

Jautājums: Vai valdes un padomes loceklim ir tiesības saņemt pabalstu sakarā ar tuvinieka nāvi, bērna piedzimšanu u.c., ko attiecīgā kapitālsabiedrība izmaksā darbiniekam minētajos gadījumos?

Atbilde: Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta sestajai daļai, 115. panta trešajai daļai valdes loceklim var pielīgt tikai atsaukšanas pabalstu. Bet padomes locekļiem likums neparedz atsaukšanas pabalsta izmaksu vispār (109. panta ceturtā daļa). Ievērojot minēto, valdes loceklim nekādi citi pabalsti, kurus izmaksā attiecīgā kapitālsabiedrība tās darbiniekiem, nevar tikt pielīgti. Savukārt gadījumā, ja valdes loceklis kapitālsabiedrībā uz darba līguma pamata veic citus pienākumus kā darbinieks, tad uz viņu attiecas visi tie paši nosacījumi kā jebkuram darbiniekam.

Par valdes locekļa atlīdzības sadalīšanu fiksētajā un mainīgajā daļā

Jautājums: Vai valdes locekļa mēneša atlīdzību var sadalīt mainīgajā un fiksētājā daļā un mainīgo daļu izmaksāt atbilstoši darba rezultātiem?

Atbilde: Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta ceturtajai daļai mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka uz visu valdes locekļa pilnvaru termiņu ar tiesībām to pārskatīt reizi gadā, tās apmēru noteic, ievērojot Ministru kabineta noteikumos  paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Saskaņā ar šo Ministru kabineta noteikumu 2. punktu kapitālsabiedrības valdes locekļa un padomes locekļa mēneša atlīdzība šo noteikumu izpratnē ir mēnešalga pirms nodokļu nomaksas. Mēneša atlīdzībā neietilpst prēmijas, pilnvarojuma līgumā pielīgtā apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts. Savukārt PKC apstiprinātajās vadlīnijās  paskaidrots, ka valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atlīdzību veido mēneša atlīdzība jeb atlīdzības fiksētā daļa un ikgadējā prēmija jeb atlīdzības mainīgā daļa. Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta septītajai daļai valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, PKC ieskatā, valdes loceklim ik mēnesi izmaksājama fiksēta mēneša atlīdzība, kas noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, un to nevar sadalīt pa daļām vai izmaksāt nepilnā apmērā, jo mēneša atlīdzības apmēru var pārskatīt tikai reizi gadā. Atlīdzības mainīgo daļu jeb prēmiju var izmaksāt reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, kapitālsabiedrības un konkrētā valdes locekļa darbības rezultātu izvērtēšanas.

Mantiskā ieguldījuma pārvērtēšana, pārveidojot VAS par SIA

Jautājums: Vai gadījumā, kad publiskas personas akciju sabiedrība tiek reorganizēta par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, ir jāveic mantiskā ieguldījuma pārvērtējums?

Atbilde: Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra sniegtajai atbildei, ja iegūstošajai kapitālsabiedrībai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls vai, ja tā ir jauna kapitālsabiedrība, novērtē katras pievienojamās kapitālsabiedrības mantu vai sadalāmās kapitālsabiedrības attiecīgo mantas daļu, lai noteiktu tās pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai vai tās dibināšanai (Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 132. panta pirmā daļa). Tā kā akciju sabiedrības pamatkapitāls atbilstoši regulējumam ir lielāks par sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu, mantiskais ieguldījums ir jānovērtē tikai tad, ja pārveidošanas rezultātā tiks palielināts iegūstošās sabiedrības pamatkapitāls. Lai saņemtu plašāku informāciju par Komerclikuma piemērošanas praksi kapitālsabiedrību reorganizācijas jautājumos, aicinām vērsties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā www.ur.gov.lv.

Valdes loceklim, kurš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās, pabalsts nepienākas

Jautājums: Vai valdes loceklim var izmaksāt atsaukšanas pabalstu, ja viņš pats uzteic pilnvarojuma līgumu, t.i., atstāj valdes locekļa amatu pēc paša vēlēšanās?

Atbilde: Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta sestajai daļai un 117.panta  trešajai daļai valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Minēto normu izpratnē valdes locekļa atsaukšana nav atkarīga no valdes locekļa gribas, piemēram, kapitālsabiedrības likvidācija, reorganizācija u.tml., tādēļ atsaukšanas pabalsta mērķim šajā gadījumā ir sociālā nozīme – mazināt negatīvo ietekmi uz personas ienākumiem, kas saistīta ar ārējiem un no personas neatkarīgiem apstākļiem. Gadījumā, ja valdes loceklis pēc savas inicitatīvas uzteic pilnvarojuma līgumu, atsaukšanas pabalstu neizmaksā.