Šo grozījumu izstrādi noteica nepieciešamība saskaņot Latvijas tiesisko regulējumu ar Eiropas Savienības prasībām par ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu un sniegšanu.

Grozījumu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā “Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā” noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības un noteikt kārtību, kādā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Pārvaldības likums) subjekti izpildīs Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības un sniegs ilgtspējas informāciju, un precizēt padomes veidošanas kritērijus publisku personu sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Grozījumi Pārvaldības likumā paredz paplašināt Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku, attiecinot ilgtspējas informācijas atklāšanas minimālās prasības arī uz tādām publisku personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma noteiktajiem kritērijiem ir vidējas sabiedrības.

Līdz brīdim, kad publiskas personas kapitālsabiedrībai un publiski privātai kapitālsabiedrībai kļūs saistošs pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteikto kārtību, tās turpina sniegt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju, kas nosaka nefinanšu paziņojuma sagatavošanas un publiskošanas pienākumu tikai lielām kapitālsabiedrībām, kuru vidējais darbinieku skaits divus gadus pēc kārtas pārsniedz 250 .

Ņemot vērā, ka Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma saistīto dokumentu paketē ir iekļauti arī grozījumi "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", kuri palielina uzņēmumu lieluma kategoriju robežsliekšņus, ir precizēti arī Pārvaldības likuma 78. panta otrās un trešās daļas noteikumi attiecībā uz padomes izveidošanu. Ja publiskas personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību iepriekšējā pārskata gadā atbilst lielas sabiedrības kritērijiem, padomes izveide būs obligāta. Savukārt, ja sabiedrības rādītāji atbilst vidējas sabiedrības kritērijiem, kapitālsabiedrībai būs iespēja izveidot padomi, ņemot vērā konkrētās sabiedrības vajadzības, lai veicinātu efektīvāku pārvaldību un uzraudzību.

Jaunā ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtība stāsies spēkā 2025. gadā lielām komercsabiedrībām, bet 2026. gadā – vidējām un mazām komercsabiedrībām.

Svarīgākie punkti:

• Grozījumi attiecas uz Pārvaldības likuma 58.² panta 1. un 2. daļu, kas nosaka ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas kārtību un publicēšanas pienākumu.
• Konsolidētie ziņojumi nodrošina, ka visa uzņēmumu grupa sniedz vienotu un pilnīgu pārskatu par ilgtspējīgu attīstību.
• Padomes izveide ir obligāta lielajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, bet vidējām sabiedrībām tā ir brīvprātīga.
• Grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu un grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā.