Valsts kapitālsabiedrību stratēģijas izstrādes vadlīnijas skaidro īpašnieka gaidu vēstuļu saturu un sagatavošanas kārtību

30.06.2022
Valsts kapitālsabiedrību stratēģijas izstrādes vadlīnijas skaidro īpašnieka gaidu vēstuļu saturu un sagatavošanas kārtību

Šā gada 17. jūnija Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas padomes (KIP) sēdē tika saskaņotas Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātās "Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas".

Vadlīnijas ir sagatavotas, ņemot vērā Ministru kabineta 2021. gada 16. novembrī doto uzdevumu Pārresoru koordinācijas centram (PKC) 6 mēnešu laikā pēc Informatīvā ziņojuma par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās izskatīšanas Ministru kabineta sēdē iestrādāt vadlīnijās “Valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes vadlīnijas” norādījumus par gaidu vēstules sagatavošanu.

Vadlīniju projekta izstrādē tika ņemti vērā priekšlikumi no KPMG un PwC projektu ziņojumu ieteikumiem, kā arī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Politikas grupas ieteikumi “Akcionāra gaidu vēstule valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Sadarbībā ar Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu pagājušā gada decembrī notika divas diskusijas ar valsts un pašvaldību kapitāla daļu turētājiem par iespējamo gaidu vēstules izstrādes procesu, iesaistītajām pusēm un vēstules saturu, kā arī par gaidu vēstules ieviešanu plašāk ar privāto sektoru tika diskutēts 2022. gada 29. aprīlī seminārā “Kā padomei pieņemt kvalitatīvus lēmumus uzņēmuma izaugsmei”.

“Gaidu vēstule ir skaidrs īpašnieka mandāts kapitālsabiedrībai, kurā ir fiksēts un izskaidrots, kas tai jāsasniedz vidējā termiņā – trīs līdz septiņos gados,” gaidu vēstules būtību skaidro Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Tā ir precīzs vēstījums gan par statusu, kādā kapitālsabiedrība darbojas, gan par virzieniem, kuros tieši ir jāstrādā. Būtiski, ka, topot gaidu vēstulei, ir jābūt diskusijai ne tikai starp kapitālsabiedrību un tās kapitāla daļu turētāju, bet ar visām iesaistītajām pusēm, panākot vienošanos par mērķiem. Ne vienmēr tikai kapitāla daļu turētājs ir vienīgais, kas piedalās mērķu izvirzīšanā, arī nozares ministrija, bet atsevišķi horizontālie mērķi ir citu nozaru ministriju pārziņā.”

Dz. Gasūne sagaida, ka gaidu vēstuļu sagatavošanas rezultātā mērķi kapitālsabiedrībām būs izaicinošāki un būs aptverts plašāks skatījums, ietverot arī diskusiju ar kapitālsabiedrības padomi un valdi. Būs divu detalizācijas līmeņu gaidu vēstules – kapitālsabiedrībām, kurās ir izveidotas padomes un kurās ne. Uzņēmumiem ar padomēm būs augsta līmeņa – aprakstoši mērķi, uzņēmumiem bez padomēm – gaidu vēstulē būs daudz precīzāk iezīmēti sasniedzamie mērķi, līdz pat skaitliskām mērķvērtībām.

Šādas gaidu vēstules tiek plaši izmantotas, arī publisku personu kapitālsabiedrībām. Piemēram, pie tuvākajiem kaimiņiem Lietuvā tās visas ir jau publiskotas tīmekļvietnē.

PKC 17. jūnijā apstiprinātās Vadlīnijas ir būtiski papildinātas, iekļaujot nodaļas par gaidu vēstules izstrādi un saturu, kā arī ir atjaunināti un papildināti pielikumi. Vadlīnijās ir jauna II. nodaļa “Gaidu vēstules izstrādes process”, kur noteikta secība gaidu vēstules izstrādei, savukārt III. nodaļā un 2. pielikumā ir skaidrots gaidu vēstules saturs, bet 1. pielikumā ir iekļauta valsts kapitālsabiedrību grupēšana.

Valsts kapitāla daļu turētāji, valsts kapitālsabiedrības un to padomes ir jau uzsākušas aktīvu gaidu vēstuļu izstrādes procesu. Jāatzīmē, ka pirmo gaidu vēstules projektu Satiksmes ministrija iesniedza PKC jau pirms vadlīniju apstiprināšanas un pirmais atzinums no PKC puses jau ir sniegts.

Vadlīnijas pieejamas PKC tīmekļvietnē https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/vadlinijas/.

 

Informāciju sagatavoja:

Guntis Rozenbergs
Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813
e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv
tīmekļvietnes: www.pkc.gov.lv
www.valstskapitals.gov.lv
twitter: @LVnakotne
FB: LVnākotne