PKC sabiedriskai apspriešanai nodotā konceptuālā ziņojuma projektā rosina būtiskas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā

03.02.2022
PKC sabiedriskai apspriešanai nodotā konceptuālā ziņojuma projektā rosina būtiskas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais projekts "Konceptuālais ziņojums par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" ierosina ieviest katras valdības korporatīvās pārvaldības politikas dokumenta un  kapitālsabiedrību īpašnieku gaidu vēstules izstrādi, piedāvā kapitālsabiedrību iedalījuma metodiku, iesaka regulāri veikt valsts līdzdalības pārvērtēšanu valsts kapitālsabiedrībās un citas izmaiņas.

Šis konceptuālā ziņojuma projekts ir nodots sabiedriskai apspriešanai, un visi interesenti ar to var un ir aicināti iepazīties Tiesību aktu projektu portālā un līdz 25. februārim sniegt komentārus un priekšlikumus.

Konceptuālā ziņojuma projektā piedāvātās izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā ir izstrādātas, īstenojot valdības deklarācijā un rīcības plānā (Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”) noteikto virzību kapitālsabiedrību pārvaldībā (pasākumi 238.1. un 239.1.) – izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un atbilstoši tam piemērot dažādas prasības, meklēt risinājumus valsts kapitālsabiedrību finanšu instrumentu dažādošanai, veicinot to akciju vai obligāciju nonākšanu biržā, un pakāpeniski virzīties uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju.

Vairāki ziņojumā ietvertie priekšlikumi izriet no PKC aizvadītajos trijos gados ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotajiem starptautiskajiem pētījumiem, ko veica auditorkompānijas - KPMG un PwC, un kas izkristalizējies to rezultātā.

“Būtisks ierosinājums konceptuālā ziņojuma projektā ir jauna pārvaldības elementa - korporatīvās pārvaldības politikas dokumenta izstrāde un ieviešana katrā jaunas valdības darbības ciklā, kas līdz šim Latvijā nav bijis,” uzsver PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Patlaban valdības deklarācijā un rīcības plānā tikai atsevišķās nozarēs ir identificēts, ko tajās vēlas pārskatīt valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, minot konkrētus uzņēmumus, kuros, piemēram, jāanalizē vai jāpilnveido noteikti jautājumi, jāīsteno jomas uzņēmumu konsolidācija. Ziņojumā piedāvāts, turpmāk katrai valdībai, uzsākot darbu, apstiprināt korporatīvās pārvaldības politikas dokumentu, konkrēti iezīmējot tās redzējumu pilnīgi visu jomu kapitālsabiedrību pārvaldībā, piemēram, attiecībā uz valsts līdzdalības apjomu konkrētos uzņēmumos vai veicamo pārvaldības pilnveidi. Šādi korporatīvās pārvaldības politikas dokumenti ir spēkā daudzviet Ziemeļvalstīs – piemēram, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā.”

“Konceptuālais ziņojums piedāvā risinājumu kapitālsabiedrību iedalīšanai grupās, aplūkojot to plašāk nekā iepriekš PKC gatavotajos ziņojumu projektos kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, kuri netika skatīti Ministru kabinetā, un piedāvājot konkrētu metodiku, kas otrā starptautiskā pētījuma projekta rezultātā kļuvusi vienkāršāk izprotama un ieviešama,” skaidro Dz. Gasūne.

“Tiek piedāvāts iedalījums trijās grupās iepriekš piedāvāto sešu vietā. Atkarībā no kapitālsabiedrību ieņēmumu avotiem (cik lielā mērā ieņēmumi ir pašu nopelnīti vai saņemti no valsts budžeta) rosināts tās iedalīt - komerciālās kapitālsabiedrībās, valsts atkarīgās komerciālās kapitālsabiedrībās un - valsts atkarīgās nekomerciālās kapitālsabiedrībās. Apstiprinot šo iedalījumu, uz to tiktu balstīta arī pārvaldības turpmākā veidošana, orientējoties vai nu vairāk uz finanšu mērķu (komerciālās kapitālsabiedrībās) vai nefinanšu mērķu noteikšanu un īstenošanu.” Kapitālsabiedrību iedalījums tiks izmantots ne tikai mērķu izvirzīšanai, bet arī, piemēram, atdeves rādītāju noteikšanai un būtu par pamatu finanšu instrumentu izvēlei. Ja kapitālsabiedrība ir komerciāla, kā norāda Dz. Gasūne, tā varētu izmantot privātos finanšu instrumentus, ja valsts atkarīga, tad investīciju projektu realizācijai vairāk būtu jāorientējas uz dotācijām un publisko finansējumu.

Konceptuālajā ziņojumā paredzēts noteikt publisku personu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju pienākumu izstrādāt īpašnieka gaidu vēstules pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas. Ministru kabinets, jau 2021. gada 16. novembrī apstiprinot PKC sagatavoto  Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, atbalstīja pilotprojektu veidā jau uzsākt ieviest gaidu vēstules. Līdz ar šo ziņojumu gaidu vēstules nepieciešamība turpmāk tiktu noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Gaidu vēstule ir dokuments, kurā tiks atspoguļota kapitālsabiedrības īpašnieka pozīcija, ko tas vēlas sasniegt uzņēmumā – gan finanšu, gan nefinanšu mērķos. Dz. Gasūne uzsver, ka gaidu vēstule atvieglos vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi, jo vēstulē būtu jau iezīmēti virzieni, kuros uzņēmumam jādarbojas, lai šo stratēģiju attīstītu. Gaidu vēstules varēs atšķirties tām kapitālsabiedrībām, kurām ir padomes, no tām, kurām nav padomju.

Ar šo ziņojumu lielāku lomu un atbildību kapitālsabiedrību pārvaldībā paredzēts noteikt kapitālsabiedrību padomēm, tostarp vidēja termiņa darbības stratēģiju projektu saskaņošanā un darbības rezultātu izvērtēšanā, samazinot PKC kā koordinācijas institūcijas iesaisti procesos, kuru īstenošana ir uzņēmumu padomju atbildība. Bet PKC turpinās sniegt savus atzinumus par vidēja termiņa stratēģijas projektiem un ikgadējā darbības rezultātu izvērtējumu tajās kapitālsabiedrībās, kurās darbojas tikai valde. PKC konceptuālā ziņojuma projektā ierosina arī noteikt, ka PKC var ierosināt kapitāldaļu turētāja nomaiņu, ja esošais kapitāldaļu turētājs nenodrošina aktīva īpašnieka funkciju. Ir vairāki gadījumi, kad kapitāldaļu turētājs neizpilda tos uzdevumus, kas noteikti Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šādiem gadījumiem atkārtojoties, tiktu gatavots ziņojums Ministru kabinetam par nepieciešamību mainīt kapitāldaļu turētāju. Jāpiezīmē, ka arī Valsts kontrole ir norādījusi, ka vajadzētu stiprināt PKC pārraudzības funkcijas pār kapitālsabiedrībām.

Ziņojums rosina noteikt regulāru valsts līdzdalības pamatojuma pārvērtēšanu valsts kapitālsabiedrībās, arī tādās, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. OECD vadlīnijas nosaka valsts īpašuma regulāru pārvērtēšanu un šādas pārvaldības politikas noteikšanu. Dz. Gasūne paskaidro, ka par neprivatizējamām noteiktajām valsts kapitālsabiedrībām arī būtu jāpārvērtē valsts līdzdalības pamatojums. Šādu kapitālsabiedrību skaits ir pietiekami liels. Tomēr būtu jāizvērtē, vai gadu gaitā tirgus apstākļi nav mainījušies, vai mērķis, kāpēc savulaik ir noteikta valsts līdzdalība kapitālsabiedrībā, nav mainījies. Piemēram, nereti infrastruktūras objekti tiek no vienas kapitālsabiedrības nodoti otrai. Arī pakalpojumu grozs, ko sniedz kapitālsabiedrība, gadu gaitā var mainīties un pakalpojumos, kur bijusi tirgus nepilnība, tā var izzust. Ziņojuma projektā ierosināts, ka valsts līdzdalības pamatojums arī par neprivatizējamām noteiktajās kapitālsabiedrībās būtu pārvērtējams reizi piecos gados, tāpat kā citās valsts kapitālsabiedrībās.

Saistībā ar kapitālsabiedrību iedalīšanu grupās un gaidu vēstulē iezīmējamiem stratēģiskajiem mērķiem, uz ko kapitālsabiedrībai būtu jāvirzās vidējā termiņā, ir svarīgi arī apzināt resursus, ar kādiem uzņēmums varēs rēķināties, īstenojot izvirzītos mērķus. Līdz šim gandrīz par vienīgajiem investīciju avotiem tiek uzlūkotas kapitālsabiedrības peļņa un dividenžu nemaksāšana īpašniekam, atstājot peļņu uzņēmumā attīstības vajadzībām, vai arī tiek lūgti valsts budžeta resursi. Ziņojumā iezīmēta ne tikai kapitālsabiedrību optimālā kapitāla struktūras uzturēšana, atbilstošu kapitāla atdeves mērķu noteikšana un ar tiem saistīta dividenžu politika, bet arī tiek piedāvāti jau konkrēti iespējamie finansēšanas instrumenti atkarībā no iepriekš minētajos izstrādājamajos dokumentos nosakāmajiem darbības virzieniem. Ja atbilstoši tiem ir noteikta optimālā kapitāla struktūra kapitālsabiedrībā, top skaidrs, ar kādiem finansēšanas instrumentiem tai būtu jādarbojas. Tiek piedāvātas finanšu instrumentu alternatīvas līdzās līdz šim izmantotajiem finansēšanas avotiem. Alternatīvām ir gan plusi, gan mīnusi, kādēļ tās līdz šim nav tikušas izmantotas. Ziņojumā paredzēts, ka PKC kopā ar Finanšu ministriju turpmāk izstrādās arī vadlīnijas, kurās skaidros, kā valsts kapitālsabiedrībām konkrēti rīkoties, izvērtējot investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvas.

Ziņojuma projektā PKC ierosina, ka kapitāla tirgus paplašināšana varētu notikt katras konkrētās valsts kapitālsabiedrības gadījumu skatot individuāli, piemēram, ja nepieciešamas prāvas investīcijas un uzņēmumam ir labi finanšu rādītāji, viena no tā iespējām aizņemties finanšu resursus ir arī emitēt obligācijas publiskajā tirgū.

Ja valsts kapitālsabiedrībai vispārējā stratēģiskā mērķa realizācijai ir nepieciešams nodalīt kādu projektu, jau patlaban likumā ir paredzēts risinājums dibināt meitas sabiedrību. Ziņojumā minēts, ka šī ir vēl viena no iespējām, kā atsevišķi nodalīt investīciju projektus, kuriem tad varētu piesaistīt arī privātos finanšu resursus.

Konceptuālais ziņojums iezīmē konkrētus turpmākos soļus un nepieciešamos grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos minēto pārvaldības elementu ieviešanai.

 

Informāciju sagatavoja:
Guntis Rozenbergs
Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813
e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv
tīmekļvietnes: www.pkc.gov.lv
www.valstskapitals.gov.lv
twitter: @LVnakotne
FB: LVnākotne