Noteikta prasība kapitālsabiedrībām sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību, nefinanšu paziņojumu un periodiski pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi

07.01.2022
Noteikta prasība kapitālsabiedrībām sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību, nefinanšu paziņojumu un periodiski pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi

2021. gada 8. decembrī stājās spēkā grozījumi  Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums). Grozījumi papildina Kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ar jaunām prasībām publisko personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kā arī novērš atsevišķas līdz šim identificētas neskaidrības likuma normu interpretācijā.

No 2022. gada publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro un bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro, noteikts pienākums reizi gadā sagatavot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Savukārt tām kapitālsabiedrībām, kuras atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir lielas kapitālsabiedrības un kuru darbinieku skaits ir lielāks par 500 un bilances kopsumma — lielāka par 20 miljoniem eiro vai neto apgrozījums — lielāks par 40 miljoniem eiro, sākot ar 2022. gadu par 2021. finanšu gadu, jāgatavo arī nefinanšu paziņojumi (koncerna mātes sabiedrībām - konsolidēts nefinanšu paziņojums). Citām publisko personu kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kurās divus gadus pēc kārtas to vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 250 un bilances kopsumma — lielāka par 20 miljoniem eiro vai neto apgrozījums — lielāks par 40 miljoniem eiro, nefinanšu paziņojumi būs jāiesniedz, sākot ar 2026. gadu.

Jaunas prasības ieviestas attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuru akcijas vai kapitāla daļas nav atsavināmas. Arī šīm kapitālsabiedrībām noteikts pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi.

Nelielas izmaiņas skārušas kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu. Turpmāk Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. un 37. panta noteiktā valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība būs jāpiemēro arī atkarīgo kapitālsabiedrības (publisku personu kapitālsabiedrību kontrolēto kapitālsabiedrību) valdes un padomes locekļu atlases procesā. Paplašināts aizliegums par valdes un padomes locekļu kandidātiem virzīt personas, kurām pēdējo 24 mēnešu laikā bijusi ietekme politiskā partijā. Ja līdz šim aizliegums tika attiecināts tikai uz politisko partiju vai politisko partiju apvienību amatpersonām, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem aizliegums attiecināms arī uz personām, kuras īsteno politiskās partijas vai politisko partiju apvienības vadību, tai skaitā pieņem tās vārdā lēmumus vai īsteno pārstāvību (piemēram, valdes loceklis, vadītājs, prezidents, priekšsēdētājs, ģenerālsekretārs). Ar grozījumiem noteikta jauna prasība kandidātu pieteikšanās procesā: turpmāk valdes vai padomes locekļa kandidātam, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, būs jāapliecina, ka uz viņu nav attiecināmi Kapitāldaļu pārvaldības likuma 31. un 37. panta ceturtajā daļā noteiktie izslēgšanas iemesli. Tāpat arī precizēti Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta sestajā daļā definētie padomes locekļu neatkarības kritēriji, tādējādi risinot līdz šim pastāvējušās neskaidrības un prasību atšķirīgo interpretāciju.

Ar grozījumiem likumā jēdziens “nozīmīgas darījumu attiecības” ir aizstāts ar jēdzienu “nozīmīga apjoma darījums”, skaidrojot, ka par tādu ir atzīstams kapitālsabiedrības darījums, kura rezultātā samaksātā vai saņemamā naudas summa, iegūto vai atsavināto aktīvu vērtība vai kapitālsabiedrības saistības, kas izveidojušās darījuma rezultātā vai var izveidoties nākotnē, ir vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai vismaz 10 procenti no kapitālsabiedrības pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo revidēto gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds tiek sagatavots) - atkarībā no tā, kurš no rādītājiem ir mazāks, bet ne mazāk par 35 000 eiro.

Ņemot vērā iepriekš Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma noteikšanā, Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas, kas noteic valdes locekļu atlīdzības noteikšanas kārtību, ir papildinātas ar regulējumu, kas precizē valdes loceklim pieļaujamās apdrošināšanas veidus un atlīdzības apmēru. Publiskas personas kapitāla daļu turētājam noteikts pienākums ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. martam nodrošināt neatbilstošo apdrošināšanas līgumu izbeigšanu vai grozīšanu.

 

Informāciju sagatavoja:
Guntis Rozenbergs
Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813
e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv
tīmekļvietnes: www.pkc.gov.lv
www.valstskapitals.gov.lv
twitter: @LVnakotne
FB: LVnākotne