Pašvaldību pārstāvji mācībās apgūst svarīgāko kapitālsabiedrību pārvaldībā

17.12.2020
Pašvaldību pārstāvji mācībās apgūst svarīgāko kapitālsabiedrību pārvaldībā

Ap 90 Latvijas pašvaldību pārstāvju divu dienu mācību ciklā, ko 7. un 9. decembrī organizēja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) sadarbībā ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu, papildināja savas zināšanas kapitālsabiedrību pārvaldībā, lai to īstenotu atbilstīgi labākajai starptautiskajai un Latvijas praksei.

“Šīs divas semināru dienas bija vērtīgas gan pašvaldību kolēģiem, gan mums pašiem,” uzsver Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, kurš vadīja šīs attālinātās dalības tiešsaistes mācības. “Šo semināru lielākā pievienotā vērtība ir tā, ka kolēģiem no pašvaldībām pastāstījām, kādas ir pieejas un labā prakse pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtēšanā, stratēģiju izvērtēšanā un stratēģisko mērķu izraudzīšanā, finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā – kāpēc tas ir svarīgi un kā tas ietekmē kapitālsabiedrības darbību. Tāpat paskaidrojām tādus ļoti būtiskus kapitālsabiedrības darbības aspektus kā valdes un padomes locekļu atlase un atlīdzība un kā šīs procedūras īstenot pēc iespējas labāk, profesionālāk un veiksmīgāk, lai nodrošinātu, ka pašvaldību kapitālsabiedrības ir labāk pārvaldītas.”

Mācībās bija pārstāvēts viss Latvijas pašvaldību spektrs - gan lielās pilsētas, gan mazās pašvaldības. Arī krietnam skaitam nelielo pašvaldību pieder nelielas kapitāla daļas kādā no uzņēmumiem, kas ir svarīgi pašvaldību funkciju nodrošināšanai, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā un citu nozīmīgāko pakalpojumu sniegšanā.

Pirmajā semināra dienā vairāk tika skaidroti korporatīvās pārvaldības principi, kas noteikti dažādās OECD vadlīnijās un kā tās ir atspoguļotas Latvijas normatīvajos aktos, un sasaiste ar to kārtību, kas jānosaka pašām pašvaldībām, piemēram, kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes kārtība un kapitālsabiedrību darbības rezultātu izvērtēšanas kārtība. Otrajā mācību dienā vairāk uzmanības tika veltīts valdes un padomes locekļu nominācijai un atlīdzības noteikšanai, kā arī padomes praktiskajai darbībai – kā tiek sadalīti pienākumi starp tās locekļiem, par kalendāra izveidi un padomju pašvērtējumu.

Šajā gadā spēkā stājušies grozījumi normatīvajos aktos paredz virkni izmaiņu attiecībā uz to, kā pašvaldības pārvalda savas kapitālsabiedrības. Lai arī vairāki mehānismi tikai tagad tiek iedarbināti, tas iezīmē nopietnu progresu pārvaldības pilnveidošanā.

Pašvaldību kapitāla daļu turētāja funkcijas no šā gada ir nodotas pašvaldību izpilddirektoram, līdz ar to kapitālsabiedrību pārvaldīšana ir mazāk politizēta. Lai arī administratīvi teritoriālās reformas gaitā mainīsies pašvaldību skaits un Saeimā ir pieņemti likuma grozījumi, kur paredzēti termiņi, kuros būs jāizvērtē  līdzdalība kapitālsabiedrībās tajās pašvaldībās, kurās reformas dēļ notiek izmaiņas, kapitālsabiedrību pārvaldības nosacījumi nemainīsies, piemēram, padomju izveide, darbības novērtēšana, atalgojuma jautājumi. Valdes un padomes locekļu nominācijas kārtība pašvaldību kapitālsabiedrībām ir tāda pati kā valsts kapitālsabiedrībās. Pašvaldības izmanto valsts kapitālsabiedrību pārvaldību kā labo praksi.

Semināra dalībniekiem bija vairāki jautājumi par nominācijas procesu, par atlīdzības noteikšanu, par iespējamiem interešu konfliktiem nomināciju procesos. Tika izskaidrots, kā vērtēt šīs situācijas un kā rīkoties katrā no tām. Tāpat izskanēja jautājumi par valdes locekļu ilgstošu prombūtni slimības vai citos gadījumos un par nefinanšu mērķu izvirzīšanu - kuros politikas dokumentos tos vajadzētu iekļaut un kas ir pamatojošais dokuments, lēmums, uz kā pamata tie veidojas.

“Seminārā izkristalizējās jautājumi, kuriem Pārresoru koordinācijas centram jārod risinājumi, pilnveidojot un precizējot normatīvos dokumentus un vadlīnijas,” teic PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Arī pašvaldību pārstāvji apstiprināja nepieciešamību izstrādāt regulējumu par valdes un padomes locekļu ilgstošu prombūtni veselības problēmu, bērna piedzimšanas un citos gadījumos, jo patlaban nav precīzi regulēts, kā tādās situācijās rīkoties. PKC top ieteikumi, kā to varētu risināt.” Ir kapitālsabiedrības, kur atsevišķu pienākumu veikšanai ir izraudzīts prokūrists. Arī prokūrista loma un viņa atbildības jomas būtu papildus analizējamas.

Semināru cikla mācībspēki bija Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs, PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne un PKC vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Sniegtās zināšanas pašvaldību kolēģiem bija ļoti noderīgas, par ko liecina saņemtie labie vārdi un pateicības semināra noslēgumā, piemēram no Liepājas pilsētas administrācijas Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas. Izskanēja aicinājumi biežāk rīkot šādus seminārus. PKC ir iecerējis arī nākamgad turpināt sadarbību ar pašvaldībām, organizējot mācības, lai uzlabotu korporatīvo pārvaldību.

PKC jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar daļu no pašvaldībām. Pērn PKC rīkoja semināru Latgales reģionam Daugavpilī. Pērn PKC piedalījās arī mācībās pašvaldību izpilddirektoriem. Šopavasar PKC piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības videoseminārā, kur skaidroja veiktos grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas attiecas uz atvasinātu personu, kādas ir pašvaldības, kapitālsabiedrībām. PKC ir iesaistījies kā padomdevējs Rīgas pilsētas pašvaldības Konsultatīvajā padomē, kur piedalās pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības principu izstrādē. Tā kā PKC ir uzkrāta pieredze un zināšanas korporatīvās pārvaldības jautājumos, PKC labprāt arī turpmāk piedalīsies mācībās un semināros pašvaldību darbiniekiem.

 
Informāciju sagatavoja:
Guntis Rozenbergs
Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813
e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv
mājaslapa: www.pkc.gov.lv
twitter: @LVnakotne
FB: LVnākotne