Valsts kapitālsabiedrību pārvaldītāji mācībās padziļina zināšanas un dalās pieredzē

17.11.2020
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldītāji mācībās padziļina zināšanas un dalās pieredzē

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sadarbībā ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu novembrī organizētajās mācībās ap 70 gan valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā nesen darbu sākušie, gan pārvaldītāji ar jau uzkrātu pieredzi padziļināja savas zināšanas šajā jomā un izdiskutēja aktuālos jautājumus.

“Mācības valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā bija vērtīgas gan dalībniekiem, gan mums, to organizatoriem,” uzsver PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. “Tas  mums ir labs papildinformācijas avots, lai varētu identificēt, kas pārvaldībā ir aktuāls un par ko vajadzētu padomāt, turpmāk pilnveidojot korporatīvās pārvaldības regulējumu. Diskusiju laikā saņēmām arī konkrētus priekšlikumus.”

Tie, kas nesen sākuši darbu valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā - pārstāvji gan no ministrijām, gan kapitālsabiedrību padomēm, - divu dienu semināru ciklā – 4. un 9. novembrī - uzzināja būtiskāko, kas jāņem vērā pārvaldībā: kāds ir normatīvais regulējums, kādi principi jāņem vērā, sākot ar OECD principiem un vadlīnijām līdz normatīvajos aktos iekļautajām normām un skaidrojumiem, kas ir svarīgi.

45 semināru cikla dalībnieki iepazinās ar kapitāla daļu turētāja, padomes, valdes un iekšējā audita lomu, atbildību un sadarbību, iesaisti uzņēmuma stratēģijas un mērķu noteikšanā, starptautiskajām tendencēm un ieteikumiem nominācijas procesa organizēšanā un kā piesaistīt profesionāļus no privātā sektora darbam uzņēmumu valdēs un padomēs, tāpat arī par atalgojuma noteikšanu valdes un padomes locekļiem, amatu savienošanu kapitālsabiedrībā un padomes praktiskās darbības jautājumiem.

Savukārt darbiniekiem valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā ar pieredzi semināri 5. un 11. novembrī bija vairāk diskusijas formātā - apmaiņa ar viedokļiem grupās, praktisko situāciju analīze un ierosinājumi. Pirmajā mācību dienā bija uzaicināti Valsts kontroles pārstāvji, kuri ziņoja par pārbaudes rezultātiem par atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās. Abās cikla dienās 25 semināra dalībnieki tā tika sadalīti darbam četrās, piecās grupās, kurās 20 minūtēs diskutēja, apmainījās ar pieredzi iepriekš vairākos blokos sadalītos aktuālākos jautājumus, un tad rezultātus prezentēja pārējo grupu kolēģiem, kuri arī varēja iesaistīties domapmaiņā. Diskusijas bija spraigas gan par finanšu un nefinanšu mērķu izvirzīšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu, tajā skaitā valdes locekļiem, gan arī par atalgojumu.

“Grupās cilvēki bija ar dažādu kapitālsabiedrību pārvaldības pieredzi, jo tās Zoom platforma, kurā notika mācības, izveidoja pēc nejaušības principa,” semināru – diskusiju vērtīgumu raksturo Dz. Gasūne. “Grupu dalībnieku dažādība bija pozitīvs faktors, jo katrs varēja dalīties ar savu pieredzi.”

Dz. Gasūne informē, ka semināros no grupām izskanēja vērtīgi priekšlikumi, kurus varētu ņemt vērā, pilnveidojot pārvaldības normatīvo regulējumu. Piemēram, tika ierosināts, ka varētu apsvērt sagatavot standartizētu pilnvarojuma līguma paraugu valdes un padomes locekļiem. Patlaban katrs kapitāla daļu turētājs veido individuālu, bet, apkopojot labāko praksi, varētu radīt vienotu paraugu. Daudz tika spriests par finanšu mērķiem – lai, iespējams, vairāk virzītos uz tādiem mērķiem, kas noteikti nevis kā absolūtas summas, bet relatīvas vērtības, piesaistot tādiem parametriem kā vispārējai ekonomiskajai situācijai, tendencēm konkrētajā nozarē vai nozaru grupā.

Mācībās ar savu praktisko pieredzi dalīties bija uzaicināti arī pārstāvji no privātās uzņēmējdarbības jomas – “EY” partneris Baltijas valstīs Andris Lauciņš,  Anrī Leimanis, kuram ir ne tikai privātā biznesa darbības pieredze, bet viņš ir arī “Rail Baltica” kopuzņēmuma “RB Rail” padomes priekšsēdētājs un LMT padomes loceklis un Ainārs Ozols, kurš SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un  SIA “Rīgas Satiksme” padomju priekšsēdētājs, AS “Valmieras Stikla šķiedra” padomes loceklis, kā arī SIA “AO Consilium” īpašnieks.

A. Leimanis uzsvēra, ka padomei ir trīs galvenie pīlāri, ar ko tā nodarbojas: stratēģiskā pārvaldība, ko var saukt arī par stratēģisko domāšanu; otra joma ir kontrolējušās vides jeb uzraudzības sistēmas izveide. Padomei jābūt skaidram, ar ko uzņēmums nodarbojas, kādi ir galvenie riski, kas potenciāli var apdraudēt uzņēmuma mērķu sasniegšanu, un ar šiem riskiem ir jāstrādā. Un trešais – valdes atlase un organizatoriskās struktūras stiprināšana, valdes motivācijas, vispār esamības nodrošināšana. Viņaprāt, ir labi, ja padomes sēdes notiek reizi divos mēnešos, ar videokonferenču izmantošanu tas var notikt arī biežāk, bet nedrīkst valdi arī pārslogot ar padomes pārlieku klātesamības efektu. Viņš akcentēja arī laba padomes sekretāra nozīmi padomes darbā. Runājot par mērķu izstrādi, A. Leimanis uzsvēra, ka to nedrīkst būt par daudz un tiem jābūt saprotamiem, jo valde tos tālāk kaskadē uzņēmuma darbiniekiem. Pieci būtu optimāls skaits.

Pieredzes stāsti, novērojumi semināru dalībniekiem bija vērtīgi, jo rādīja, kā konkrētās situācijās vajadzētu rīkoties.

Semināros kā lektori uzstājās Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs, PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. Semināru ciklus vadīja PKC vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Decembrī tiek organizētas mācības pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistītajiem. Tām vēl var pieteikties šeit.

Covid-19 dēļ mācības notiek attālināti, izmantojot tiešsaistes platformas.

 

Informāciju sagatavoja:
Guntis Rozenbergs
Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813
e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv
mājaslapa: www.pkc.gov.lv
twitter: @LVnakotne
FB: LVnākotne