Valsts kapitālsabiedrības sasniedz tām izvirzītos mērķus konkurētspējas un izaugsmes stiprināšanā

19.12.2019
Valsts kapitālsabiedrības sasniedz tām izvirzītos mērķus konkurētspējas un izaugsmes stiprināšanā

Valsts kapitālsabiedrības turpina ilgtspējīgu izaugsmi un sasniedz stabili pozitīvus rezultātus – jau ceturto gadu pēc valsts kapitālsabiedrību reformas praktiskas uzsākšanas par to liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) publiskotais ikgadējais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem 2018. gadā.

“Lai arī kopš valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas ir pagājuši tikai četri gadi, panāktas būtiskas un vajadzīgas izmaiņas kapitālsabiedrību korporatīvajā pārvaldībā, to apliecina arī kapitālsabiedrību darbības stabili pozitīvie rezultāti,” uzsver PKC vadītājs Pēteris Vilks. “Lai īstenotu labas pārvaldības principu ieviešanu valsts kapitālsabiedrībās, PKC pastāvīgi sadarbojas ar valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājiem, valdēm, padomēm, pašvaldībām. Skaidrojam pārvaldības principu piemērošanu, organizējam diskusijas, seminārus.”

2018. gadā kopējie valsts kapitālsabiedrību rādītāji uzrāda pozitīvus rezultātus. Kopējais apgrozījums sasniedzis 3,77 miljardus EUR. Salīdzinot ar 2017. gadu, apgrozījums ir pieaudzis par 375,7 miljoniem EUR jeb 11,1%. Tas skaidrojams ar to, ka turpinās kopējā ekonomikas izaugsme Latvijā un vienotas valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības ieviešana sniedz rezultātus uzņēmumu darbības ilgtermiņa izaugsmē.

Raugoties pa nozarēm, līderpozīcijas pēc aktīvu apjoma, pašu kapitāla lieluma un apgrozījuma 2018. gadā joprojām saglabājusi enerģētika, transports un sakari. Lielākie dividenžu maksātāji ir enerģētikas, mežsaimniecības un sakaru nozares, savukārt lielākie dividenžu maksātāji starp kapitālsabiedrībām ir AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Valsts meži” un SIA “Lattelecom” (no 2019. gada 1. aprīļa mainījusi nosaukumu uz SIA “Tet”).

Kopējā valsts kapitālsabiedrību peļņa 2018. gadā - 323,6 miljoni EUR, sasniedzot pašu kapitāla atdevi (ROE) - 6,8%. Lai arī salīdzinot ar 2017. gadu gan kopējās peļņas, gan pašu kapitāla atdeves rādītāji ir samazinājušies, taču jāņem vērā, ka 2017. gadā peļņas rezultātus būtiski ietekmēja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas dēļ reversētais atliktais nodoklis. Bez UIN reformas ietekmes peļņa 2017. gadā vērtējama 314,4 miljoni EUR un pašu kapitāla atdeve – 6,6% apmērā, kas norāda, ka saimnieciskās peļņas rādītāji 2018. gadā ir nedaudz labāki nekā 2017. gadā. Dividendēs (par 2017. gada peļņu) valsts budžetā samaksāti 232,5 miljoni EUR, kas ir par 83,8 miljoniem EUR vairāk nekā 2018. gadā.

Aktīvu atdeve (ROA) 2018. gadā bija 3,4%, kas ir samazinājusies salīdzinot ar 2017. gadu, kad ROA bija 5,4%, bet bez UIN reformas ietekmes vērtējama 3,3% apmērā 2017. gadā. Apzinoties, ka UIN reformas būtiskā ietekme ir vienreizēja, jau iepriekš bija prognozējams kopējo aktīvu atdeves un pašu kapitāla atdeves un rentabilitātes rādītāju samazinājums attiecībā pret 2017. gadu. (Pārskatā iekļauta rādītāju analīze, izceļot UIN reformas ietekmi.)

Kopumā valsts kapitālsabiedrībās nodarbināti 49 799 cilvēki, kas ir 5,27% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Darbinieku skaits, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies par 1 219 nodarbinātajiem. Samazināšanās tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus. Savukārt vidējais atalgojums turpina pieaugt – 2018. gadā par 12,8%, salīdzinot ar 2017. gadu (2017. gadā par 5,4%, salīdzinot ar 2016. gadu). 2018. gadā pieaugums ir lielāks nekā vidējās strādājošo mēneša vidējās darba samaksas pieaugums valstī (8,4%). Vidējā bruto darba samaksa valsts kapitālsabiedrībās bija par 26,9% augstāka nekā valstī kopumā 2018. gadā, sasniedzot 15 291 EUR gadā (pirms nodokļu nomaksas).

PKC sadarbībā ar lielākajām valsts kapitālsabiedrībām strādājis pie iniciatīvām inovāciju ekosistēmas stiprināšanai valsts kapitālsabiedrībās, kur viens no uzlabojumiem ir iespēja noteikt ieguldījumus zinātniski pētnieciskajā darbā un inovācijā kā nefinanšu mērķus vidēja termiņa darbības stratēģijās. Kā jau realizēts uzlabojums uzsverami veiktie grozījumi Vadlīnijās valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādei, kur plašāk ir skaidroti nefinanšu mērķi, iekļauts apraksts par kapitāla atdeves noteikšanas metodiku izvēli, kā arī sniegtas rekomendācijas plānu par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā iekļaušanu stratēģijās.

2019. gadā turpinājušās iesāktās reformas un stiprināta profesionāla un ilgtspējīga pārvaldība valsts un publiskajās kapitālsabiedrībās, un to plānots turpināt arī 2020. gadā. 2019. gada 13. jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (turpmāk – grozījumi likumā), kuri stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. 

  • Ar grozījumiem likumā noteikts, ka turpmāk pašvaldībās kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņems izpilddirektors.
  • Ņemot vērā likumdevēja gribu, turpmāk visās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēs vismaz puse no padomes sastāva būs neatkarīgi padomes locekļi. Precizēti neatkarīga padomes locekļa kritēriji. Padomei būs pienākums ne tikai apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, bet arī uzraudzīt tās īstenošanu.
  • Turpmāk padomes locekļu skaits nedrīkstēs būt mazāks par trīs, bet ne lielāks par septiņiem padomes locekļiem. Padomes locekļiem prēmijas netiks izmaksātas.
  • Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām būs jāatklāj informācija par visām paziņotajām dalībnieku (akcionāru) sapulcēm, tajā skaitā par darba kārtību un lēmumiem. Tāpat būs jānodrošina noteiktas informācijas publiska pieejamība vismaz par pēdējiem pieciem gadiem, arī informācija par finanšu mērķu un nefinanšu mērķu īstenošanas rezultātiem. Savukārt lielajām kapitālsabiedrībām būs jāpublisko darījumi ar saistītajām pusēm. Minēto prasību izpildes pārraudzību no 2020. gada 1. marta īstenos PKC.

Plašāka informācija par izmaiņām valsts kapitālsabiedrību sastāvā un statusā, kā arī iespēja sekot līdzi to darbības rezultātiem dinamikā, ir atrodama tīmekļvietnē-datubāzē www.valstskapitals.lv. PKC regulāri atjauno informāciju tīmekļa vietnē, tostarp par aktuālajiem amata konkursiem valsts kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, un ik gadu publicē pārskatu ar apkopotiem datiem un individuāliem uzņēmumu darbības profiliem – http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/.

Lai mērķtiecīgāk orientētu publisko kapitālsabiedrību lomu valsts ekonomikā un turpinātu attīstīt atbildīgu biznesa praksi, PKC uztur pastāvīgu atvērtu dialogu ar iesaistītajām pusēm, novērtējot jau ieviestos pārvaldības uzlabojumus, darbības rezultātus un sniedzot atbalstu nākotnes attīstības plānošanā, motivējot izvirzīt ambiciozus mērķus, t.sk. inovāciju un konkurētspējas stiprināšanā.

Pārresoru koordinācijas centrs atbild par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un starptautiski atzītas labās prakses principu stiprināšanu valsts kapitālsabiedrībās no 2015. gada jūnija. Ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus, Latvija 2016. gada jūlijā pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

 

Papildu informācija:
Guntis Rozenbergs

Pārresoru koordinācijas centrs

tālr.: 67082813, 29250467

e-pasts: guntis.rozenbergs@pkc.mk.gov.lv

mājaslapa: www.pkc.gov.lv

twitter: @LVnakotne

FB: LVnākotne