2016. gadā kapitālsabiedrības iesniedz vērtēšanai PKC 21 darbības stratēģijas projektu

21.01.2017

No 2016. gada 1. janvāra Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) kā Valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu koordinācijas institūcija ir sniedzis vērtējumu par 21 kapitālsabiedrības darbības stratēģijas projektu un tajā ietvertajiem finanšu mērķiem un rādītājiem, kā arī to saskaņotību ar nefinanšu mērķiem.

Kā finanšu mērķi parasti tiek noteikti kapitālsabiedrības peļņa, pašu kapitāla atdeve, iemaksājamās dividendes valsts budžetā, likviditātes rādītājs, bet iespējami arī citi specifiski finanšu rādītāji. PKC vērtē finanšu mērķus, ņemot vērā kapitālsabiedrības darbības specifiku, t.i., vai kapitālsabiedrība ir komerciāli orientēta, daļēji komerciāli orientēta vai pamatā uz nefinanšu mērķiem orientēta.

Finanšu mērķi tiek izvērtēti, salīdzinot izvirzītos finanšu mērķus un to plānotās vērtības ar attiecīgo rādītāju vēsturiskajām vērtībām, salīdzināmu privātā sektora uzņēmumu attiecīgo rādītāju vērtībām un vidējiem rādītājiem attiecīgajā nozarē. Situācijās, kad piedāvātie finanšu mērķi ir zemāki nekā vēsturiskie kapitālsabiedrības rādītāji vai nozares vidējie rādītāji, tiek padziļināti vērtēts stratēģijas projektā ietvertais finanšu mērķu pamatojums, kas izriet no ārējiem apstākļiem (preču cenu līmeņa tendences, konkurentu attīstība u.c.) un kapitālsabiedrības plānotās darbības (ieplānotās investīcijas, atalgojuma politika, izmaksu posteņu pārskatīšana).

Jāmin, ka 28 no 65 valsts kapitālsabiedrībām (valstij pieder 100% kapitāla daļu) bija izstrādājušas, saskaņojušas ar kapitāla daļu turētājiem (lielākoties ministrijas) un apstiprinājušas savas vidēja termiņa darbības stratēģijas jau līdz 2016. gada 1. janvārim. Šajos gadījumos netiek paredzēta obligāta jaunas stratēģijas izstrāde vai esošās precizēšana, tomēr dažas kapitālsabiedrības iesniedza PKC jaunus stratēģiju projektus atbilstoši jaunajam regulējumam.

Savukārt 21 kapitālsabiedrībai stratēģija 2016. gadā nebija apstiprināta vai tās projekts nebija iesniegts PKC. Tam bija vairāki iemesli, piemēram, nepieciešamība veikt līdzdalības vērtējumu un vispārējā stratēģiskā mērķa apstiprināšanu, pārmaiņas kapitālsabiedrību darbībā un plānotās reorganizācijas, neskaidrības saistībā ar valsts politiku un turpmāko finansējumu.

Visvairāk darba jaunais regulējums radīja tiem kapitāla daļu turētājiem, kuri pārvalda lielu skaitu valsts kapitālsabiedrību. Tā, piemēram, Satiksmes ministrija ir kapitāla daļu turētājs 12 kapitālsabiedrībās, no kurām septiņas ir lielas kapitālsabiedrības, kurās paralēli tika veidotas arī padomes, bet Kultūras ministrija ir kapitāla daļu turētājs 14 kapitālsabiedrībās, savukārt Veselības ministrija – 13 kapitālsabiedrībās.

Tām kapitālsabiedrībām, kas to stratēģijas projektā iekļauj atšķirīgu dividendēs izmaksājamo daļu (nosakot dividendes citādā apjomā nekā 90% par 2016. gadu, un 85%, 80% un 50% turpmākajos gados), vēl pirms stratēģiju apstiprināšanas dividenžu apmērs tiek skatīts Ministru kabinetā – to apstiprinot vai noraidot. Jāuzsver, ka līdz ar jauno regulējumu tas ir darāms tikai vienreiz – apstiprinot stratēģiju, atšķirībā no līdzšinējā procesa, kad Ministru kabineta lēmums bija nepieciešams par katru gadu, kurā paredzama atšķirīga dividendēs izmaksājamā peļņas daļa.

Plašāk par progresu korporatīvās pārvaldības jomā lasiet informatīvajā ziņojumā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40410166&mode=mk&date=2017-01-31

 

Vidēja termiņa stratēģiju esamība un izstrādes progress valsts kapitālsabiedrībās uz 2016. gada 31. decembri

 

 

Papildu informācija:
Elīna Krūzkopa

Pārresoru koordinācijas centrs
tālr.: 67082813, 26797427
e-pasts: elina.kruzkopa@pkc.mk.gov.lv  
mājaslapa: www.pkc.gov.lv  
twitter: @NAP2020